cauršauts
cauršauts -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.
PiemēriCauršautas plaušas.
- Cauršautas plaušas.
- Cauršautas kājas.
- ..noskan šāviens. Tas trāpa Katrīnu. Šausmās viņa satver cauršauto plecu..
- Bet Selestino neatbildēja. No cauršautā gurna visu laiku plūda asinis.
- Kad Rumbulā apklusa šāvieni, Aiz tikko aizrakta kapa cauršautu atrada mūsmāju zēna lapu zaļo svīteri.
1.1.Tāds, kas radies, šāviņam, lodei izurbjoties cauri.
PiemēriCauršautā brūce.
- Cauršautā brūce.
Avoti: 2. sējums