Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
cauršauts
cauršauts -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.
PiemēriCauršautas plaušas.
1.1.Tāds, kas radies, šāviņam, lodei izurbjoties cauri.
PiemēriCauršautā brūce.
Avoti: 2. sējums