pagrīde
pagrīde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
PiemēriSilta pagrīde.
2.parasti vsk. Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
PiemēriDarboties pagrīdē.
Stabili vārdu savienojumiNoiet pagrīdē.
Avoti: 6-1. sējums