Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pastaipīties
pastaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
Piemēri..vecais [sargs] pastaipās, grib nožāvāties, norēkties, bet apdomājies nolaiž rokas..
  • ..vecais [sargs] pastaipās, grib nožāvāties, norēkties, bet apdomājies nolaiž rokas..
  • Gaisiņš pastaipījās ar patikšanu savā ērtajā, mīkstajā vietā un pavirzīja galvu drusku sāņus.
2.parasti 3. pers. Refl. → pastaipīt2.
PiemēriJosta pastaipījusies.
  • Josta pastaipījusies.
Avoti: 6-1. sējums