Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pastaipīt
pastaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
PiemēriPastaipīt notirpušo roku.
Stabili vārdu savienojumiPastaipīt kaulus.
2.Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
PiemēriPastaipīta aukla.
3.Panēsāt (ko smagu).
PiemēriPastaipīt maisu.
Avoti: 6-1. sējums