pastaigāt
pastaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet staigāt.
PiemēriAr to vien, ka aptur kombainu un pasēž, atpūšoties kabīnē, nepietiek. Kombainierim katrā ziņā vajag pastaigāt, izlocīt kājas.
- Ar to vien, ka aptur kombainu un pasēž, atpūšoties kabīnē, nepietiek. Kombainierim katrā ziņā vajag pastaigāt, izlocīt kājas.
- Pastaigāja uz rokām, uztaisīja pāris tiltiņu un mēģināja apmest pat salto..
2.Pastaigāties.
PiemēriPēc darba stundu pastaigāt pa parku.
- Pēc darba stundu pastaigāt pa parku.
- Nebūtu slikti kaut kur pastaigāt pa svaigu gaisu, lai izvēdinās galva.
- «Mīļā sieviņ, zini ko,» sacīju Zanei, «iziesim šodien pastaigāt pa pilsētu.»
- No rīta Ilzītei uzvilka baltu kleitiņu, visi priecīgi gāja uz mežu pastaigāt, bet Ilzīte iesēdās mellenēs.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) staigāt.
Piemēri..[slimnieks] nespēja aizmigt gaismā un neiedrošinājās izslēgt lampu, nevarēja nogulēt un nejaudāja pastaigāt..
- ..[slimnieks] nespēja aizmigt gaismā un neiedrošinājās izslēgt lampu, nevarēja nogulēt un nejaudāja pastaigāt..
Avoti: 6-1. sējums