pastaigāt
pastaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet staigāt.
PiemēriAr to vien, ka aptur kombainu un pasēž, atpūšoties kabīnē, nepietiek. Kombainierim katrā ziņā vajag pastaigāt, izlocīt kājas.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) staigāt.
Piemēri..[slimnieks] nespēja aizmigt gaismā un neiedrošinājās izslēgt lampu, nevarēja nogulēt un nejaudāja pastaigāt..
Avoti: 6-1. sējums