pastaipīt
pastaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
PiemēriPastaipīt notirpušo roku.
- Pastaipīt notirpušo roku.
- Pastaipīt pirkstu.
- Pastaipīt lūpas.
- Lejā, no Jelgavas puses, nāk vilciens... «Precinieks,» puikas saka, kaklus pastaipīdami. Te no koka laipas, uz kuras viņi sasēduši, neko lāgā nevar saredzēt.
Stabili vārdu savienojumiPastaipīt kaulus.
- Pastaipīt kaulus — Pastaipīt locekļus.
2.Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
PiemēriPastaipīta aukla.
- Pastaipīta aukla.
- Pastaipīt palagu pēc mazgāšanas.
3.Panēsāt (ko smagu).
PiemēriPastaipīt maisu.
- Pastaipīt maisu.
Avoti: 6-1. sējums