Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dūdinieks
dūdinieks -a, v.
dūdiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Dūdas vai somu dūdu spēlētājs.
Piemēri..piedalāmies viņa «dziesmotajā sarunā ar sirdi», klausoties lauku skrodera vijolē vai dūdinieka melodijā, mācāmies gatavot tauri no alkšņu mizas un stabuli no priedītes galotnes.
Avoti: 2. sējums