Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dūcis
dūcis -ča, v.
Duncis.
PiemēriŠoreiz tā [pārdevēja] stāvēja piena un zivju paviljonā aiz akmens galda, baltu virsvalku mugurā un lielu, garu dūci rokā.
Avoti: 2. sējums