dūcināt
dūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Ducināt1.
PiemēriKad sāka pēkšņi dūcināt un līt, nolēmu nogaidīt tepat koku biezā pavēnī, kamēr pāriet.
2.parasti 3. pers.; intrans. Ducināt2.
PiemēriAuto.. lēnā un gāzelīgā gaitā slīdēja pāri aplokam uz upmalu un pēc brīža jau dūcināja aiz krastmalas krūmāja.
3.trans. Ducināt3.
PiemēriNu jau nedēļa, kopš posma puiši nepārtraukti dūcina savus traktorus brigādēs.
4.trans. Ducināt4.
Piemēri..pils orķestra kapelmeistars kaut kur ieblakus viņas [grāfienes] istabām klusi dūcina ērģeles...
Avoti: 2. sējums