dūcināt
dūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Ducināt1.
PiemēriKad sāka pēkšņi dūcināt un līt, nolēmu nogaidīt tepat koku biezā pavēnī, kamēr pāriet.
- Kad sāka pēkšņi dūcināt un līt, nolēmu nogaidīt tepat koku biezā pavēnī, kamēr pāriet.
- Kaut kur pamalē atkal dūcināja pērkons..
2.parasti 3. pers.; intrans. Ducināt2.
PiemēriAuto.. lēnā un gāzelīgā gaitā slīdēja pāri aplokam uz upmalu un pēc brīža jau dūcināja aiz krastmalas krūmāja.
- Auto.. lēnā un gāzelīgā gaitā slīdēja pāri aplokam uz upmalu un pēc brīža jau dūcināja aiz krastmalas krūmāja.
- Ziemeļkaukāza izmēģinājumu stacijas tīrumos dūcina varens traktors..
3.trans. Ducināt3.
PiemēriNu jau nedēļa, kopš posma puiši nepārtraukti dūcina savus traktorus brigādēs.
- Nu jau nedēļa, kopš posma puiši nepārtraukti dūcina savus traktorus brigādēs.
- ..augstu zilajā gaisā motorus ducināja sarkanzvaigžņotie sudraba putni.
- ..[gājējiem] pretī parādījās rinda kara vezumnieku, milzīgiem riteņiem dūcinādami ielas sasalušo bruģi.
4.trans. Ducināt4.
Piemēri..pils orķestra kapelmeistars kaut kur ieblakus viņas [grāfienes] istabām klusi dūcina ērģeles...
- ..pils orķestra kapelmeistars kaut kur ieblakus viņas [grāfienes] istabām klusi dūcina ērģeles...
Avoti: 2. sējums