dudināt
dudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju.
1.intrans. Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt. Klusu skanēt (par runātāja balsi).
PiemēriMīļi dudināt.
1.1.trans.
PiemēriVakarā viņa [Rūta] ik solī tekāja līdzi mātei un kaut ko klusi tai dudināja.
1.2.trans. Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju). Dungot.
Piemēri..matrozis stāv uz klāja, skatās viļņos un savā nodabā dudina jocīgu dziesmiņu.
Avoti: 2. sējums