ducināt
ducināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriNo jūras puses tālumā ducināja pērkons, bet ap pusnakti viss atkal apklusa.
- No jūras puses tālumā ducināja pērkons, bet ap pusnakti viss atkal apklusa.
- Saule liecās uz apvāršņa pusi. Kaut kur pamalē atkal ducināja pērkons.
- ..uznāca lietus. Tas bija viens no tiem agrās vasaras pērkona negaisiem, kas spēji uznirst no pamales,.. nogāž veselas ūdens straumes, dažkārt nober krusu pa labības zelmeni un ducinot, zibšņojot, dārdot aizveļas tālumā.
1.1.Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
PiemēriTikai, kad atkal kaut kur attālumā sāka ducināt lielgabali, viņam izdevās aizmigt, it kā tie būtu viņu ieaijājuši.
- Tikai, kad atkal kaut kur attālumā sāka ducināt lielgabali, viņam izdevās aizmigt, it kā tie būtu viņu ieaijājuši.
2.parasti 3. pers.; intrans. Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem). Dūkt (2).
Piemēri..ne dzīvības un ne skaņas, tikai traktors ducināja tālumā, un tad arī tas apklusa.
- ..ne dzīvības un ne skaņas, tikai traktors ducināja tālumā, un tad arī tas apklusa.
- No rīta pamodies, Jānītis dzird: kaut kas ārā ducina un rūc vienā laidā - tā kā motorlaiva, tā kā lidmašīna, gudrs nevar tikt.
- Pilsēta jau dunēja, pamodusies darbdienai. Uz ielas ducināja automašīnas, un caur pavērto logu telpā ieskanēja balsis.
3.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
PiemēriArcis [zirgs] aizrikšo, viegli zemi ducinādams.
- Arcis [zirgs] aizrikšo, viegli zemi ducinādams.
- pārn. Ostā vairs nedrūzmējās arī ļaužu bari, tikai nelielais piederīgo un draugu pulciņš māja sveicienus un kanālā stāvošie kuģi tāpat vēl ducināja sirēnas, kas atvadu brīdim piešķīra sirdi satraucošu svinīgumu.
3.1.intrans.
PiemēriJa durvis neatsprāgst ar pirmo grūdienu, tad vajag neatlaidīgi klauvēt un ducināt ar abām dūrēm tikmēr, kamēr tās atveras.
- Ja durvis neatsprāgst ar pirmo grūdienu, tad vajag neatlaidīgi klauvēt un ducināt ar abām dūrēm tikmēr, kamēr tās atveras.
4.trans. Panākt, ka (kas) dūc (5).
PiemēriDucināt bungas.
- Ducināt bungas.
- ..[ērģelnieks] jau tā spēlēja lēni, bet tie [baznīcēni] vilka [dziesmu], viņš jau ducināja panta beigas, kad draudze vēl pilnā kaklā stiepa..
4.1.intrans.
PiemēriĒrģeles ducina.
- Ērģeles ducina.
Avoti: 2. sējums