duncis
duncis -ča, v.
Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai). Šāds aukstais ierocis.
PiemēriLabā roka turēja lielu dunci, tādu, ar kādu zemnieks cūkas dur.
- Labā roka turēja lielu dunci, tādu, ar kādu zemnieks cūkas dur.
- Ģimenes galva.. ar asu dunci grieza no lielā rupjmaizes klaipa apaļas šķēles..
- ..[leitnants] bija kaut ko atradis. Ne jau naudu - diemžēl, bet īstu tērauda dunci - lielu, asu un spīdīgu. Nazi, ar kuru varēja viegli nodurt cilvēku. Auksto ieroci..
Avoti: 2. sējums