Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izīrētājs
-a, v.
-as, s.
Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
PiemēriPēc dzīvokļa īres līguma izīrētājs apņemas nodot īrniekam par maksu dzīvojamo telpu, lai viņš tajā dzīvotu.
Avoti: