mirte
mirte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Miršu dzimtas krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
PiemēriMirtes, rozes un efejas spilgti zaļoja logā un uz galdiņa.
Stabili vārdu savienojumiKapu mirte.
2.dsk.; bot. Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
PiemēriDaudzo sauso apgabalu veģetācijā miršu dzimtas mūžzaļie cietlapji ieņem ievērojamu vietu.
Avoti: 5. sējums