mirte
mirte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Miršu dzimtas krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
PiemēriMirtes, rozes un efejas spilgti zaļoja logā un uz galdiņa.
- Mirtes, rozes un efejas spilgti zaļoja logā un uz galdiņa.
- Parastās mirtes cēlušās no Vidusjūras apgabala, kur daudz saulainu dienu un pietiekami daudz mitruma.
- Kapu mirtes.. ir pacili vai stāvi puskrūmi, kas noder kapu apstādīšanai, ūdeņu krastmalās un citās, it sevišķi ēnainās vietās.
Stabili vārdu savienojumiKapu mirte.
- Kapu mirte — Kapmirte.
2.dsk.; bot. Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
PiemēriDaudzo sauso apgabalu veģetācijā miršu dzimtas mūžzaļie cietlapji ieņem ievērojamu vietu.
- Daudzo sauso apgabalu veģetācijā miršu dzimtas mūžzaļie cietlapji ieņem ievērojamu vietu.
Avoti: 5. sējums