aizvest
aizvest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt. imperf. Vest prom.
PiemēriAizvest automašīnās labību.
1.1.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizvest preces ar automašīnu uz veikalu.
1.2.Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to.
PiemēriŠoferis aizveda automašīnu uz garāžu.
1.3.Aizgādāt (ko) — par transportlīdzekli.
PiemēriAutobuss aizveda ekskursantus uz pilsētu.
2.Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt prom. imperf. Vest prom. Vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizvest zirgu uz aploku.
2.1.Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
PiemēriKoncertdarbība aizved mākslinieku uz dažādām Eiropas valstīm.
2.2.pārn. Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) — par psihiskām norisēm.
PiemēriFantāzija meiteni aizved nekad neredzētās zemēs.
3.parasti 3. pers. Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
Piemēri..kreisajā pusē parādās stiga, kas aizved tieši meža dziļumā.
Stabili vārdu savienojumiAizvest (biežāk iedzīt, novest) kapā.
Avoti: 1. sējums