nobriest
nobriest -briestu, -briesti, -briest, pag. -briedu; intrans.
1.parasti 3. pers. Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
Piemēri..kad pienāk rudens, augļi tajā [mežābelē] nobriest sārti.
- ..kad pienāk rudens, augļi tajā [mežābelē] nobriest sārti.
- Jau rieksti nobriest čemos..
- Lielas, smagas vārpas liecās cita pie citas, it kā skumdamas par to, ka neviens nenāk ievākt sen jau nobriedušos graudus.
- Nobriedušu ogu rāvu.
1.1.Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
PiemēriNobriedis auzu lauks.
- Nobriedis auzu lauks.
- Laiku pa laikam pie sāniem piesitas smagas rudzu vārpas, jo blakus ir tīrums, un es jūtu, kā tas nobriedis smaržo.
- Šaipus eglēm plētās labības lauciņi, daži jau nopļauti.., bet citi nesākti un viens pat vēl pazaļš, nenobriedis.
- Rudens ziedus augusts laukos sācis klēpjiem bērt, sācis nobriedušām druvām klētis vērt.
1.2.Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
PiemēriZiemeļu piegāzes kokaudzētavai pavisam neder, jo tajās ir visaukstākā un vismitrākā augsne; pavasarī tā ilgi neiesilst, tā ka augi sāk darboties vēlu un nepaspēj pilnīgi nobriest.
- Ziemeļu piegāzes kokaudzētavai pavisam neder, jo tajās ir visaukstākā un vismitrākā augsne; pavasarī tā ilgi neiesilst, tā ka augi sāk darboties vēlu un nepaspēj pilnīgi nobriest.
- Zāle vēl nav nobriedusi.
- Jaunos burkānos un jaunās salātu lapiņās ir vairāk C vitamīna nekā vecās, nobriedušās..
2.Sasniegt fiziskās attīstības briedumu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSen vairs nav mazā ganuzeņķa. Ir nobriedis vīrs. Plecīgs, stiprs.
- Sen vairs nav mazā ganuzeņķa. Ir nobriedis vīrs. Plecīgs, stiprs.
- Gada laikā Oksana bija nobriedusi par skaistu sievieti..
- Kauli viņam [zēnam] vēl nav nobrieduši, bet jāstrādā pieauguša cilvēka darbi.
3.Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
PiemēriTikai dziļi idejiski, politiski nobrieduši cilvēki, kas nebaidās nekādu pārbaudījumu un grūtību, spēj godam risināt vēstures izvirzītos uzdevumus.
- Tikai dziļi idejiski, politiski nobrieduši cilvēki, kas nebaidās nekādu pārbaudījumu un grūtību, spēj godam risināt vēstures izvirzītos uzdevumus.
- Vajadzētu just neaprobežotas simpātijas pret šo zēnu, kas jau ir tik morāli nobriedis, ka ar kaut ko atgādina lielu cilvēku.
- Artūrs Filipsons, izaugot par nobriedušu mākslinieku, ļoti daudz ko mācījās no saviem vecākajiem skatuves biedriem.
3.1.Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai).
PiemēriNobriest darbam.
- Nobriest darbam.
- Nobriest cīņai.
- «Neaizmirsti, ka viņš pats vēlējās ar mums uzsākt sarunu.» - «Domā, bija nobriedis atzīties?»
3.2.Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
PiemēriNobriest darba prasme.
- Nobriest darba prasme.
- Bargajās kara dienās raksturi nobrieda strauji.
- Tautas atmiņu nekādi Spaidiem ilgi pakļaut nevar: Viņa pati nobriest sevī, Viņa - smiltis, viņa - granīts.
3.3.Par atziņām, idejām, domām.
PiemēriNobriest doma.
- Nobriest doma.
- Nobriest problēma.
- Nobriedis spriedums.
- Nobriedis lēmums.
- Neskaidrie prātojumi pamazām nobrieda par loģiski izdomātu plānu.
- Kādu ieceri, darba ideju Eidemanis ilgi iznēsāja sevī, tikai tad, kad tā bija nobriedusi, uzticēja to papīram.
- Jau kopš agras bērnības zēnā nobrieda cieša apņemšanās kļūt par tālu jūru braucēju.
3.4.Par mākslas, zinātnes darbiem.
PiemēriViņa skaņdarbos nobriest kora oriģināldziesma, tautasdziesmu apdares iegūst jaunus ceļus..
- Viņa skaņdarbos nobriest kora oriģināldziesma, tautasdziesmu apdares iegūst jaunus ceļus..
4.parasti 3. pers. Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
Piemēri19. gadsimta otrajā pusē šķiru pretrunas nobrieda arī pašā zemniecībā (starp saimniekiem un laukstrādniekiem).
- 19. gadsimta otrajā pusē šķiru pretrunas nobrieda arī pašā zemniecībā (starp saimniekiem un laukstrādniekiem).
- Sevišķi strauji revolūcija sāka nobriest 1900.-1903. gada ekonomiskās krīzes apstākļos.
- Sajutis, ka nobriest strīds, Jeruks izmisīgi skatījās te vienā, te otrā [sarunbiedrā], bet viņa mēmais lūgums slēgt mieru palika bez ievērības.
5.parasti 3. pers. Kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi).
PiemēriMaize ātri nobrieda.
- Maize ātri nobrieda.
- ..Mārtiņam nemaz negaršoja, lai gan maize cieti nobriedusi un laba.
- Nobriedušai baltmaizei norīvē garoziņu. Šķēlītes no abām pusēm apziež ar margarīnu vai sviestu, liek uz režģa un cepeškrāsnī viegli apgrauzdē.
Avoti: 5. sējums