Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piesarkt
piesarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku; intrans.
1.Nosarkt (par cilvēku).
PiemēriPiesarkt no kauna.
  • Piesarkt no kauna.
  • Dusmās piesarkt.
  • Irma no nāciena un vēja bija piesarkusi, viņa juta, ka vaigi silst.
  • Taču Asja nezin kāpēc piesarkst vēl vairāk. Vaigi viņai kvēlo kā ugunīs, un no tā meitene kļūst vēl skaistāka.
  • Kristīni ieraudzīdams, viesis pacēlās un palocījās, mazliet piesarkdams.
  • Juris piesarkst līdz ausu galiem.
  • Viņa bija piesarkusi gluži kā ziedoša magone.
  • Piesarkusi kā biete,.. saimniece raudzījās bērnos.
Stabili vārdu savienojumiPiesarkst (arī pietvīkst) kā magone.
1.1.Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
Piemēri«Flagman, paklausies, flagmani».. dusmās piesarkušu seju kliedza Valdis.
  • «Flagman, paklausies, flagmani».. dusmās piesarkušu seju kliedza Valdis.
  • Sarmītes vaigi bija piesarkuši. Acis tā vien sprikstēja uz visām pusēm.
  • Ai, kā nu Dundurs [skolēns] centās! Plānais deguns aiz piepūles piesarka gluži sarkans..
1.2.Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) – par acīm, plakstiņiem.
Piemēri«Vai tev jau atkal bailes no Edgara?» Kristīne parūgti ievaicājās. - «Zināms!» māte atbildēja, un viņas acis piesarka.
  • «Vai tev jau atkal bailes no Edgara?» Kristīne parūgti ievaicājās. - «Zināms!» māte atbildēja, un viņas acis piesarka.
  • ..alfabēta kārtotājs pacēla galvu un samirkšķināja piesarkušās, mazliet īsredzīgās acis.
  • Ienāk māsa, paraugās ārsta nogurušajā sejā, uz piesarkušajiem acu plakstiem un sāk kārtot medikamentu skapīti.
1.3.pārn. Kļūt sārtam, sārtoties (par paradībām daba).
PiemēriSaule piesarka un ieripoja eglēs.
  • Saule piesarka un ieripoja eglēs.
  • Tuvojās saules riets. Rietumu pamale piesarka.
  • Birzēs bērzi jau nodzeltējuši, apses piesarkušas.
Avoti: 6-2. sējums