piesarkt
piesarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku; intrans.
1.Nosarkt (par cilvēku).
PiemēriPiesarkt no kauna.
- Piesarkt no kauna.
- Dusmās piesarkt.
- Irma no nāciena un vēja bija piesarkusi, viņa juta, ka vaigi silst.
- Taču Asja nezin kāpēc piesarkst vēl vairāk. Vaigi viņai kvēlo kā ugunīs, un no tā meitene kļūst vēl skaistāka.
- Kristīni ieraudzīdams, viesis pacēlās un palocījās, mazliet piesarkdams.
- Juris piesarkst līdz ausu galiem.
- Viņa bija piesarkusi gluži kā ziedoša magone.
- Piesarkusi kā biete,.. saimniece raudzījās bērnos.
Stabili vārdu savienojumiPiesarkst (arī pietvīkst) kā magone.
- Piesarkst (arī pietvīkst) kā magone — Saka, ja spēji nosarkst.
- Piesarkst kā biete sar. — Ļoti piesarkst.
- Piesarkt (arī nosarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) — Ļoti stipri nosarkt.
1.1.Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
Piemēri«Flagman, paklausies, flagmani».. dusmās piesarkušu seju kliedza Valdis.
- «Flagman, paklausies, flagmani».. dusmās piesarkušu seju kliedza Valdis.
- Sarmītes vaigi bija piesarkuši. Acis tā vien sprikstēja uz visām pusēm.
- Ai, kā nu Dundurs [skolēns] centās! Plānais deguns aiz piepūles piesarka gluži sarkans..
1.2.Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) – par acīm, plakstiņiem.
Piemēri«Vai tev jau atkal bailes no Edgara?» Kristīne parūgti ievaicājās. - «Zināms!» māte atbildēja, un viņas acis piesarka.
- «Vai tev jau atkal bailes no Edgara?» Kristīne parūgti ievaicājās. - «Zināms!» māte atbildēja, un viņas acis piesarka.
- ..alfabēta kārtotājs pacēla galvu un samirkšķināja piesarkušās, mazliet īsredzīgās acis.
- Ienāk māsa, paraugās ārsta nogurušajā sejā, uz piesarkušajiem acu plakstiem un sāk kārtot medikamentu skapīti.
1.3.pārn. Kļūt sārtam, sārtoties (par paradībām daba).
PiemēriSaule piesarka un ieripoja eglēs.
- Saule piesarka un ieripoja eglēs.
- Tuvojās saules riets. Rietumu pamale piesarka.
- Birzēs bērzi jau nodzeltējuši, apses piesarkušas.
Avoti: 6-2. sējums