Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
airētājs
airētājs -a, v.
airētāja -as, s.
1.Cilvēks, kas airē.
PiemēriBet viņš ar sparu cērtas airos, tā ka laiva nodreb, nolīgojas un šļakatas sitas gaisā. Tad airētājs atliec muguru..
2.Sportists, kas specializējies airēšanā.
Avoti: 1. sējums