lādiņš
lādiņš -ņa, v.
1.Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā).
PiemēriPatronas lādiņš.
- Patronas lādiņš.
Stabili vārdu savienojumiDzenošais lādiņš. Kaujas lādiņš.
- Dzenošais lādiņš — Lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
- Kaujas lādiņš — Sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
1.1.Sprāgstvielas doza (spridzināšanai).
PiemēriTola lādiņš akmens spridzināšanai.
- Tola lādiņš akmens spridzināšanai.
- pārn. Jau pašā sarunas sākumā jutu, ka Aleksejam Prohorovam sirdī ir pamatīgs dinamīta lādiņš.
2.fiz. Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis. Elektromagnētiskā lauka avots.
PiemēriNegatīvs elektriskais lādiņš.
- Negatīvs elektriskais lādiņš.
- Atoms sastāv no kodola, kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš, un zināma skaita elektronu, kuru summārais lādiņš skaitliski vienāds ar kodola lādiņu.
- Tā kā ūdeņraža kodoliem ir pozitīvs lādiņš, tie efektīvi iedarbojas uz atoma elektronu čaulu.
3.Emocionāls ierosinātājs. Iekšējais spriegums (piemēram, psihē).
PiemēriCilvēka cerībā, par spīti visam, ir milzīgs optimisma lādiņš.
- Cilvēka cerībā, par spīti visam, ir milzīgs optimisma lādiņš.
- ..[mākslinieka] darbos, vienalga, vai tiem ir sadzīves žanra tematika vai dziļāks zemteksts, vienmēr ir kāds humora vai ironijas lādiņš..
Avoti: 4. sējums