nokurināt
nokurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
Piemēri«Visu ziemas malku pirmajā salnas vakarā gribi nokurināt!»
- «Visu ziemas malku pirmajā salnas vakarā gribi nokurināt!»
- Piemaskavā vairs nedrīkstēja izcirst mežus, kurus uzņēmēji bija paguvuši nežēlīgi izretināt un nokurināt.
2.Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu). Sakurināt.
PiemēriPērkonietei gultas kājgals tiešām pie pašiem karsti nokurinātiem krāsns sāniem.
- Pērkonietei gultas kājgals tiešām pie pašiem karsti nokurinātiem krāsns sāniem.
- Krāsns tā nokurināta, ka roka necieš.
3.Kurināt (visu laikposmu) un pabeigt kurināt.
PiemēriPusmūžu viņš [kurinātājs] bija nokurinājis krāsnis, lielas un mazas..
- Pusmūžu viņš [kurinātājs] bija nokurinājis krāsnis, lielas un mazas..
Avoti: 5. sējums