karagūsteknis
karagūsteknis -ņa, v.
karagūstekne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; mil.
Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
PiemēriKaragūstekņu nometne.
- Karagūstekņu nometne.
- Saņemt karagūstekņus.
- Atbrīvot karagūstekņus.
- Vācu divīzijas Kurzemē nolika ieročus, pārvērzdamās par milzīgiem karagūstekņu pūļiem.
- Turp [uz Abavas mežiem] tiecās arī no hitleriešu nāves nometnēm un cietumiem izbēgušie civiliedzīvotāji un karagūstekņi..
- Biežie sirojumu kari deva karagūstekņus. Tos vairs nenogalināja, bet veda līdzi, lai saimnieciski kalpinātu..
Avoti: 4. sējums