iespert
iespert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru.
1.intrans. Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
PiemēriSāpīgi iespert.
- Sāpīgi iespert.
- Neej zirgam klāt, viņš tev iespers.
- Tad ar zābakoto kāju spēcīgi iespēra sausam priedes zaram tā, ka tas aizlidoja straumē.
- Reiz bija satvēris Masku aiz astes, bet ķēvīte pamatīgi iespēra viņam pa roku. Un labi, ka pa roku, nevis pa pieri vai krūtīm.
- Strādniekiem no visām pusēm uzbruka.. Viņš vienu pasita gar zemi, otram iespēra ar kāju vēderā.
2.trans. Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIespert akmeni grāvī.
- Iespert akmeni grāvī.
- Robis.. ar kāju iespēra tukšās pudeles pakrūmē..
2.1.pārn.; sar. Strauji iedzert.
PiemēriKristaps sajūsmināts iespēra glāzi šņabja.
- Kristaps sajūsmināts iespēra glāzi šņabja.
3.parasti 3. pers.; intrans. Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) – par zibeni.
Piemēri..ēkās iespēris zibens un tās visas sākušas reizē degt.
- ..ēkās iespēris zibens un tās visas sākušas reizē degt.
- Gaisā pajuka sēra smirdoņa, un, bailēs acis ieplētis, Uģis skatījās, kā sila malā visskaistākajai eglei atšķēlās galotne un švīkstēdama nogāzās zālē. Dūmi vien nokūpēja. «Iespēra, iespēra!»
4.trans. Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
PiemēriIespert kāju dangā.
- Iespert kāju dangā.
- Iespert abas kājas dubļos.
- Otrā [asiņu peļķes] malā kāds bija iespēris kāju un pēc tam pie skapja to noberzējis uz grīdas..
- Tik es kāju neiespēru dziļā dubļu avotā.
Stabili vārdu savienojumiIespert (savu) kāju (arī kājas).
- Iespert (savu) kāju (arī kājas) idioma — Ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
Avoti: 3. sējums