iespīdēt
iespīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda), 1. konj.
1.intrans. Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
PiemēriLielajā zālē caur sarmas klātajām logu rūtīm iespīdēja agrā februāra saule.
- Lielajā zālē caur sarmas klātajām logu rūtīm iespīdēja agrā februāra saule.
- Sarkanā saule gar virsleitnanta plecu iespīda viņam iekaisušās acīs, tā ka tās samiedzās.
- Viņi guļ piedarbā.. Uzmostas, durvīm aizčīkstoties un lukturim iespīdot. Tas ir Vilnis.
1.1.Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
PiemēriMenuss paskatījās tumšajā kamerā, gaisma tanī iespīdēja caur nelielu caurumu, pa kuru tikko varēja dūri izbāzt.
- Menuss paskatījās tumšajā kamerā, gaisma tanī iespīdēja caur nelielu caurumu, pa kuru tikko varēja dūri izbāzt.
- Šķūnī pa lūku iespīdēja vara mēness gaisma.
- Caur augšējiem jumta logiem iespīdēja gaiša blāzma. «Vai tik pie mums kur nedeg?»
- No loga dārzā iespīd uguns.
- pārn. Nākotnes cerības iespīdēja kā sarkans saules stars pa sienas plaisu krēslā istabā.
Avoti: 3. sējums