iespīdēt
iespīdēt parasti 3. pers., -spīd, pag. -spīdēja (retāk -spīda), 1. konj.
1.intrans. Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) — par gaismas avotu.
PiemēriLielajā zālē caur sarmas klātajām logu rūtīm iespīdēja agrā februāra saule.
1.1.Izplatīties (kur iekšā) — par gaismu.
PiemēriMenuss paskatījās tumšajā kamerā, gaisma tanī iespīdēja caur nelielu caurumu, pa kuru tikko varēja dūri izbāzt.
Avoti: 3. sējums