iespert
iespert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru.
1.intrans. Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
PiemēriSāpīgi iespert.
2.trans. Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIespert akmeni grāvī.
2.1.pārn.; sar. Strauji iedzert.
PiemēriKristaps sajūsmināts iespēra glāzi šņabja.
3.parasti 3. pers.; intrans. Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) — par zibeni.
Piemēri..ēkās iespēris zibens un tās visas sākušas reizē degt.
4.trans. Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
PiemēriIespert kāju dangā.
Stabili vārdu savienojumiIespert (savu) kāju (arī kājas).
Avoti: 3. sējums