iespīdēties
iespīdēties parasti 3. pers., -spīdas, pag. -spīdē jās; refl.
1.Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi spīdēt.
PiemēriSaule bija norietējusi, un tūdaļ [upes] otrā pusē virs koku galiem iespīdējās mēness..
1.1.Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu. Īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
PiemēriStikli saulē iespīdējās.
1.2.Iesākt spīdēt (par acīm). Īsu brīdi spīdēt.
PiemēriMāriņai acis iespīdējās kā žagatai, viņa paķēra zuteni un iesaukdamās: «Vei, Jāni, tas tavs maks!» iegrūda vīram to kabatā.
Avoti: 3. sējums