Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
debess1
debess debess, dsk. ģen. debesu, s. (dsk. formas parasti lietojamas vsk. formu nozīmē).
1.Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
PiemēriSkaidra debess.
  • Skaidra debess.
  • Dzidra debess.
  • Pelēka debess.
  • Apmākušās debesis.
  • Vasaras debesis.
  • Stepes debesis.
  • Debess zilums.
  • Debesu plašumi.
  • Skatīties debesīs.
  • ..debesis ir augstas kā velve un zilas kā rudzpuķu pirmais plaukums..
  • ..sudrabota, raķetei līdzīga lidmašīna strauji ienira debesu zilgmē.
  • No debesīm.. līņāja sīks, biezs lietus.
  • Meistars no debesīm nekrīt.
  • pārn. Pie pasaules literārajām debesīm mirdz vesels spožu vārdu zvaigznājs.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.parasti dsk. Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
PiemēriLidotāji modri sarga Tēvzemes debesis.
  • Lidotāji modri sarga Tēvzemes debesis.
2.vsk.; astr. Izplatījums, kosmoss.
PiemēriZvaigžņotā debess.
  • Zvaigžņotā debess.
  • Debess spīdeklis.
  • Debess ķermeņi ir dažādi gan pēc sava rakstura - planētas un zvaigznes, miglāji.., gan arī pēc izmēriem, masas.. un citām īpašībām.
  • Mēness kustības teorija [18. gadsimtā].. bija galvenā debess mehānikas problēma, jo tai bija liela praktiska nozīme.
Stabili vārdu savienojumiDebess ass. Debess ekvators. Debess pols.
  • Debess ass Debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
  • Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
  • Debess pols Punkts, kurā debess sfera krustojas ar debess asi.
  • Debess sfēra Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
  • Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
3.novec. Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debesis.
PiemēriGuļ mākoņi kā dzeltenpalsi blāķi. Aiz sila debess ceļas vārīdamās..
  • Guļ mākoņi kā dzeltenpalsi blāķi. Aiz sila debess ceļas vārīdamās..
  • Kaut uznāktu kāda lietus debess!
Stabili vārdu savienojumi(Kā) melna debess.
4.parasti dsk.; rel.; mit. Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
PiemēriKo darīsi, vecmāmiņa, Debesīs aizgājusi? Balināšu paladziņus Tautu meitu pūriņiem.
  • Ko darīsi, vecmāmiņa, Debesīs aizgājusi? Balināšu paladziņus Tautu meitu pūriņiem.
  • Miglas Augusts gari un plaši runāja par debesu mājām, kur visiem reiz jānonāk, par priekiem, kas sagaida nogalināto Almiņu.
  • ..nav ne dieva, ne dievmātes, ne debesu, ne elles, un baznīca vienmēr bijusi kungu pusē.
Stabili vārdu savienojumiBrēkt uz (arī pret) debesīm. Debesu dāvana.
Stabili vārdu savienojumiAk tu debess, arī augstā debess. Celt (vai) (septītajās) debesīs. Debess (arī zili) brīnumi.
Avoti: 2. sējums