debess1
debess debess, dsk. ģen. debesu, s. (dsk. formas parasti lietojamas vsk. formu nozīmē).
1.Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
PiemēriSkaidra debess.
- Skaidra debess.
- Dzidra debess.
- Pelēka debess.
- Apmākušās debesis.
- Vasaras debesis.
- Stepes debesis.
- Debess zilums.
- Debesu plašumi.
- Skatīties debesīs.
- ..debesis ir augstas kā velve un zilas kā rudzpuķu pirmais plaukums..
- ..sudrabota, raķetei līdzīga lidmašīna strauji ienira debesu zilgmē.
- No debesīm.. līņāja sīks, biezs lietus.
- Meistars no debesīm nekrīt.
- pārn. Pie pasaules literārajām debesīm mirdz vesels spožu vārdu zvaigznājs.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) pērkons (arī pērkona spēriens, zibens) no skaidrām debesīm idioma — Saka par ko negaidītu.
- Debess puse — Debespuse.
- Griezt debesis un zemi kopā idioma — Saka par stipru viesuli, sniegputeni.
- Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa) idioma — Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Uz visām (četrām) debess pusēm (arī debespusēm) idioma — Uz visām pusēm. Uz kuru pusi grib, kur patīk, kur vēlas.
- Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm idioma — 1. Ārpus telpām.2. Bez pajumtes, patvēruma.
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā idioma — Saka par stipru sniegputeni.
1.1.parasti dsk. Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
PiemēriLidotāji modri sarga Tēvzemes debesis.
- Lidotāji modri sarga Tēvzemes debesis.
2.vsk.; astr. Izplatījums, kosmoss.
PiemēriZvaigžņotā debess.
- Zvaigžņotā debess.
- Debess spīdeklis.
- Debess ķermeņi ir dažādi gan pēc sava rakstura - planētas un zvaigznes, miglāji.., gan arī pēc izmēriem, masas.. un citām īpašībām.
- Mēness kustības teorija [18. gadsimtā].. bija galvenā debess mehānikas problēma, jo tai bija liela praktiska nozīme.
Stabili vārdu savienojumiDebess ass. Debess ekvators. Debess pols.
- Debess ass — Debess sfēras diennakts šķietamās griešanās ass.
- Debess ekvators — Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- Debess pols — Punkts, kurā debess sfera krustojas ar debess asi.
- Debess sfēra — Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
- Debess velve — Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
3.novec. Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debesis.
PiemēriGuļ mākoņi kā dzeltenpalsi blāķi. Aiz sila debess ceļas vārīdamās..
- Guļ mākoņi kā dzeltenpalsi blāķi. Aiz sila debess ceļas vārīdamās..
- Kaut uznāktu kāda lietus debess!
Stabili vārdu savienojumi(Kā) melna debess.
- (Kā) melna debess idioma — sar. Ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
4.parasti dsk.; rel.; mit. Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
PiemēriKo darīsi, vecmāmiņa, Debesīs aizgājusi? Balināšu paladziņus Tautu meitu pūriņiem.
- Ko darīsi, vecmāmiņa, Debesīs aizgājusi? Balināšu paladziņus Tautu meitu pūriņiem.
- Miglas Augusts gari un plaši runāja par debesu mājām, kur visiem reiz jānonāk, par priekiem, kas sagaida nogalināto Almiņu.
- ..nav ne dieva, ne dievmātes, ne debesu, ne elles, un baznīca vienmēr bijusi kungu pusē.
Stabili vārdu savienojumiBrēkt uz (arī pret) debesīm. Debesu dāvana.
- Brēkt uz (arī pret) debesīm idioma — novec. Prasīt atriebību.
- Debesu dāvana idioma — sar. Saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
- Debesu manna idioma — sar. Dieva žēlastības izpausme.
- Kaķa lāsti debesīs nekāpj idioma — sar. Saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
Stabili vārdu savienojumiAk tu debess, arī augstā debess. Celt (vai) (septītajās) debesīs. Debess (arī zili) brīnumi.
- Ak tu debess, arī augstā debess — Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Celt (vai) (septītajās) debesīs — Pārmērīgi cildināt.
- Debess (arī zili) brīnumi — Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- Galva duras debesīs — sar. Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- Justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs — Justies ļoti labi, laimīgi.
- Kā no debesīm nokritis — Saka par tādu, kas negaidīti ieradies. Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
- Starp debesīm un zemi — Nenoteiktā vietā, stāvoklī.
- Tīras (arī skaidras) debesis — Miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem).
Avoti: 2. sējums