Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
debešķīgs
debešķīgs -ais; s. -a, -ā
debešķīgi apst.; sar.
Ļoti skaists. Ļoti labs. Brīnišķīgs.
Piemēri«Esmu krāšņu dabas skatu cienītājs,» viņš klāstīja Augustam.. - «..jau apkārtne debešķīga,» Augusts piekrita.
Avoti: 2. sējums