debesmala
debesmala -as, s.; parasti vsk.
Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža. Horizonts.
PiemēriDebesmala gluži melna.
- Debesmala gluži melna.
- Saule nogrimst aiz debesmalas.
- Citreiz tēvs domīgi skatījās jūrā un, nosēdinājis Vanadziņu sev blakus, rādīja tālumā, kur ūdens lauks saskārās ar debesmalu..
- Ārā jau metās krēsla un debesmalu vairs nevarēja atšķirt no jūras ūdeņiem..
- ..visa debesmala liesmoja kā ugunskurs, vēstīdama laika pārmaiņas un vēju.
Avoti: 2. sējums