debess1
debess debess, dsk. ģen. debesu, s. (dsk. formas parasti lietojamas vsk. formu nozīmē).
1.Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
PiemēriSkaidra debess.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.parasti dsk. Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
PiemēriLidotāji modri sarga Tēvzemes debesis.
2.vsk.; astr. Izplatījums, kosmoss.
PiemēriZvaigžņotā debess.
Stabili vārdu savienojumiDebess ass. Debess ekvators. Debess pols.
3.novec. Liels, parasti draudīgs, mākonis. Debesis.
PiemēriGuļ mākoņi kā dzeltenpalsi blāķi. Aiz sila debess ceļas vārīdamās..
Stabili vārdu savienojumi(Kā) melna debess.
4.parasti dsk.; rel.; mit. Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
PiemēriKo darīsi, vecmāmiņa, Debesīs aizgājusi? Balināšu paladziņus Tautu meitu pūriņiem.
Stabili vārdu savienojumiBrēkt uz (arī pret) debesīm. Debesu dāvana.
Stabili vārdu savienojumiAk tu debess, arī augstā debess. Celt (vai) (septītajās) debesīs. Debess (arī zili) brīnumi.
Avoti: 2. sējums