Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izcīnīt
izcīnīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
PiemēriIzcīnīt uzvaru.
  • Izcīnīt uzvaru.
  • Izcīnīt brīvību.
  • ..padomju tauta Lielajā Tēvijas karā izcīnīja pasaulvēsturisku uzvaru pār starptautisko imperiālismu.
  • pārn. Sūrā kara vētra krāca, dzīrās latvjus zemē mīt - daudzu tautu dēli nāca pavasari izcīnīt.
1.1.parasti savienojumā ar «kauja», «cīņa», «karš». Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
Piemēri..ciemu apkārtnē nācās izcīnīt sīvas kaujas.
  • ..ciemu apkārtnē nācās izcīnīt sīvas kaujas.
  • Partizānu vienība izcīnīja daudzas kaujas ar baltgvardiem..
  • ..Zobenbrāļu ordenim bija jāizcīna niknas cīņas, kurās ne vienreiz vien pierādījās vietējo cilšu pārākums.
2.Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
PiemēriIzcīnīt darba uzvaras.
  • Izcīnīt darba uzvaras.
  • Izcīnīt komunistiskās darba brigādes nosaukumu.
  • Par rīdzinieku labo darbu liecina arī uzvara, kas izcīnīta sacensībā ar Tallinas piena un sviesta ražošanas kombinātu.
  • «Drīz tu saņemsi komjaunieša biļeti [biedra karti],» pēc brītiņa viņš piebilda, «tā tev palīdzēs izcīnīt vienu otru uzvaru pār sevi.»
2.1.Ar aktīvu darbību iegūt.
PiemēriMārtiņam izdevās izcīnīt tikai vienu airi. Otru Maruta neparko neatdeva.
  • Mārtiņam izdevās izcīnīt tikai vienu airi. Otru Maruta neparko neatdeva.
2.2.Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
Piemēri..vingrošanā vien Padomju Savienības sportisti izcīnīja 25 zelta un 10 sudraba medaļas.
  • ..vingrošanā vien Padomju Savienības sportisti izcīnīja 25 zelta un 10 sudraba medaļas.
  • Kolhoza fizkultūriešu komanda rajona sacīkstēs izcīnīja otro vietu.
2.3.parasti savienojumā ar «cīņa». Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Piemēri..viļņos kāds cilvēks izcīna pēdējo cīņu ar nāvi.
  • ..viļņos kāds cilvēks izcīna pēdējo cīņu ar nāvi.
  • Indra izcīnīja grūtu iekšēju cīņu.
Stabili vārdu savienojumiAr asinīm izcīnīts (arī iegūts).
Avoti: 3. sējums