izcīnīt
izcīnīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
PiemēriIzcīnīt uzvaru.
- Izcīnīt uzvaru.
- Izcīnīt brīvību.
- ..padomju tauta Lielajā Tēvijas karā izcīnīja pasaulvēsturisku uzvaru pār starptautisko imperiālismu.
- pārn. Sūrā kara vētra krāca, dzīrās latvjus zemē mīt - daudzu tautu dēli nāca pavasari izcīnīt.
1.1.parasti savienojumā ar «kauja», «cīņa», «karš». Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
Piemēri..ciemu apkārtnē nācās izcīnīt sīvas kaujas.
- ..ciemu apkārtnē nācās izcīnīt sīvas kaujas.
- Partizānu vienība izcīnīja daudzas kaujas ar baltgvardiem..
- ..Zobenbrāļu ordenim bija jāizcīna niknas cīņas, kurās ne vienreiz vien pierādījās vietējo cilšu pārākums.
2.Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt.
PiemēriIzcīnīt darba uzvaras.
- Izcīnīt darba uzvaras.
- Izcīnīt komunistiskās darba brigādes nosaukumu.
- Par rīdzinieku labo darbu liecina arī uzvara, kas izcīnīta sacensībā ar Tallinas piena un sviesta ražošanas kombinātu.
- «Drīz tu saņemsi komjaunieša biļeti [biedra karti],» pēc brītiņa viņš piebilda, «tā tev palīdzēs izcīnīt vienu otru uzvaru pār sevi.»
2.1.Ar aktīvu darbību iegūt.
PiemēriMārtiņam izdevās izcīnīt tikai vienu airi. Otru Maruta neparko neatdeva.
- Mārtiņam izdevās izcīnīt tikai vienu airi. Otru Maruta neparko neatdeva.
2.2.Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
Piemēri..vingrošanā vien Padomju Savienības sportisti izcīnīja 25 zelta un 10 sudraba medaļas.
- ..vingrošanā vien Padomju Savienības sportisti izcīnīja 25 zelta un 10 sudraba medaļas.
- Kolhoza fizkultūriešu komanda rajona sacīkstēs izcīnīja otro vietu.
2.3.parasti savienojumā ar «cīņa». Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
Piemēri..viļņos kāds cilvēks izcīna pēdējo cīņu ar nāvi.
- ..viļņos kāds cilvēks izcīna pēdējo cīņu ar nāvi.
- Indra izcīnīja grūtu iekšēju cīņu.
Stabili vārdu savienojumiAr asinīm izcīnīts (arī iegūts).
- Ar asinīm izcīnīts (arī iegūts) — Tāds, kas izcīnīts, iegūts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
Avoti: 3. sējums