Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmkolektīvs
pirmkolektīvs -a, v.
1.Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
PiemēriŠāds pie mums pašreiz ir to cilvēku pulks, kas gādā par rosīgu jaunrades procesu rūpnīcas darba pirmkolektīvos.
1.1.Pirmais kolektīvs (kādā secībā, kopumā).
PiemēriBērnam, kas jau ģimenes pirmkolektīvā ir guvis priekšstatu par sabiedriski aktīva cilvēka dzīves principiem, nedraud kļūme kļūt par «balto zeķīšu» aktīvistu, kas reprezentē klasi vai skolu svētku pasākumos..
Avoti: 6-2. sējums