aizbildnis
aizbildnis -ņa, v.
aizbildne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.jur. Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
PiemēriIecelt aizbildni.
2.Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
PiemēriVisi viņi [strādnieki] te sadzīvojušies, nez par kādiem aizbildņiem grib uzmesties [jaunajam strādniekam], soli nepaspersi pēc sava prāta.
Avoti: 1. sējums