virstonis
virstonis -ņa, v.; mūz.
Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
PiemēriKomponists mīl pārsteigt klausītājus, šoreiz ar dažādu virstoņu un vokālu krāsu iespraudumiem, tādējādi bagātinot instrumentālo krāsu paleti.
- Komponists mīl pārsteigt klausītājus, šoreiz ar dažādu virstoņu un vokālu krāsu iespraudumiem, tādējādi bagātinot instrumentālo krāsu paleti.
- Jaundarba interpretācija.. vēl spodrināma, jo šis darbs ir specifisks dziedājums - ar virstoņiem, piebalsīm, atbalsīm.
- sal. Visā Bērziņa dzejā kā virstonis skan grūtums. It kā viņš kāptu pret kalnu. Viņa izvēlētā stilistika ir šai noskaņai ļoti būtiska.
Avoti: 8. sējums