Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmuļķot
apmuļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
Piemēri..[kara gūstekņi] izskatījās ļoti nožēlojami, vienkārši baltgvardu apmuļķoti lauku cilvēki.
Avoti: 1. sējums