Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apmuļļāt
apmuļļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; vienk.
1.Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
PiemēriApmuļļāt drēbes.
1.1.Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
2.Pavirši, nekārtīgi paveikt. Nepadarīt līdz galam.
PiemēriApmuļļāt kādu darbu.
Avoti: 1. sējums