uzsmaidīt
uzsmaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Īsu brīdi smaidot, pievērst savu uzmanību (kādam, kam).
PiemēriDraudzīgi uzsmaidīt kādam.
- Draudzīgi uzsmaidīt kādam.
- Viņi uzsmaida viens otram.
- Puišiem, meitām un kaimiņu saimniekiem viņa uzsmaidīja vienlīdz mīļi, un visi saprata, ka Nate te tiešām taisījās par saimnieci.
- Viņš uzsmaida pirmajai pienenei zālē, uzsmaida strazdam vītola galotnē..
- pārn. Kad viņš nojauta tuvojamies briesmas, viņš piespieda sevi cik vien iespējams pazemīgi un maigi tām uzsmaidīt, bet neizvairīties no tām, un, raugi, briesmas atkāpās viņa priekšā.
- pārn. Baltas un krāšņas viņai blakus istabā uzsmaidīja trīs rozes.
1.1.pārn. Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
PiemēriDažādi izskaidro kapteiņa.. panākumus: vieni apgalvo, ka viņam uzsmaidot zvejnieka veiksme, citi saka, ka šis cilvēks esot dzimis zem laimīgas zvaigznes.
- Dažādi izskaidro kapteiņa.. panākumus: vieni apgalvo, ka viņam uzsmaidot zvejnieka veiksme, citi saka, ka šis cilvēks esot dzimis zem laimīgas zvaigznes.
Stabili vārdu savienojumiLaime uzsmaida (arī stāv klāt). Liktenis uzsmaida.
- Laime uzsmaida (arī stāv klāt) idioma — Saka, ja veicas, laimējas.
- Liktenis uzsmaida — Saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
Avoti: 8. sējums