sūrstēt
sūrstēt parasti 3. pers., sūrst, pag. sūrstēja; intrans.
1.Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
PiemēriSūrst nobrāztie ceļgali.
- Sūrst nobrāztie ceļgali.
- Acis sūrst.
- Tika izdarītas analīzes un analīzes. Pirkstu gali sūrstēja no biežajiem adatas dūrieniem.
- ..iešana viņam izvērtās vienkārši briesmīga... kājas sūrstēja kā apsvilinātas. Soma spieda plecus.., sāpēja arī mugura.
- Ievainojums tik stipri sūrstēja, it kā rētā būtu iekaisīta sāls.
1.1.pārn. Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
PiemēriRājiena vārdi ilgi sūrstēja..
- Rājiena vārdi ilgi sūrstēja..
- ..viņa nosodīja sevi par pieļautām kļūdām. Tās sūrstēja kā tikko cirstas brūces.
- Viņa patmīlība stipri sūrstēja, ja tika apšaubīts kāds viņa nodoms.
- Gan pret izsmiekla, gan pret noniecinājuma vārdiem Lisija bija savu sirdi nocietinājusi. Kādreiz agrā jaunībā sirds šad tad bija arī sūrstējusi.
Avoti: 7-2. sējums