sūrs
sūrs -ais; s. -a, -ā
sūri apst.
1.Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāli vai skābi rūgta garša.
PiemēriUn, kad pienāk rudens, augļi tai sabriest briedīgi. Taču sūri tie ir, gaužām sūri... Ai.: sūrā mežābele!
Stabili vārdu savienojumiSūra garša.
2.Tāds, kam ir stipri rūgta, arī sāli vai skābi rūgta smarža.
PiemēriNo virtuves plūda sūri piedeguma dūmi..
Stabili vārdu savienojumiSūra smarža (arī smaka).
3.Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu). Ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
PiemēriSūrs mūžs.
Stabili vārdu savienojumiSūri grūti.
3.1.Tāds, kas ir saistīts ar smagiem, sāpīgiem pārdzīvojumiem. Tāds, kas izraisa smagu, sāpīgu pārdzīvojumu.
PiemēriSūras ciešanas.
3.2.Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriSūras domas.
Stabili vārdu savienojumiSūras asaras.
3.3.Bargs, skarbs, arī naidīgs.
PiemēriSakumpis, lūpas nikni sakodis,.. viņš ar izkapti rokās soļoja.. uz priekšu - nikns, sūrs.
3.4.Tāds, kas izraisa ko nevēlamu (parasti par laikapstākļiem).
Piemēri..sūrs ziemelis bija brangi paputinājis nojumes niedru jumtu..
Avoti: 7-2. sējums