sūrstēt
sūrstēt parasti 3. pers., sūrst, pag. sūrstēja; intrans.
1.Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
PiemēriSūrst nobrāztie ceļgali.
1.1.pārn. Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
PiemēriRājiena vārdi ilgi sūrstēja..
Avoti: 7-2. sējums