sūrums
sūrums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sūrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriReizēm [bēglis] uzmanīgi nolauza kādu kārkla zaru un laizīja mitro koksnes virsmu zem mizas. Mutē palika sūra garša, vēlāk šis sūrums koda mēlē..
2.Vispārināta īpašība → sūrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOgļmelnajā tumsā ložņāja drēgnums un pavarda dūmu sūrums.
Avoti: 7-2. sējums