suseklis
suseklis -ļa, v.
1.Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai.
PiemēriMāte.. izvelk rūpīgi ietīto un noglabāto susekli; attin spožās.. tērauda adatas.. Mātes cietās rokas cīnās ar susekli par spožu linu sauju. Rokas sev grib paturēt linus, bet suseklim atdot vienīgi pakulu lēkšķes.
1.1.pārn. Ķemme (parasti) ar retiem zariem. Suka ar cietiem sariem.
PiemēriPasaulē nav vēl izgudrots rīks, kas šos matos varētu nodibināt pareizu kārtību. Suseklim gan viņi zem mātes rūpīgās rokas paklausīja, bet tikai īsu brītiņu.
Avoti: 7-2. sējums