susināt
susināt -inu, -inu, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
PiemēriSusināt ar kabatlakatiņu acis.
1.1.Šādā veidā panākt, ka (mitrums) uzsūcas no kā.
PiemēriSusināt ar dzēšpapīru tinti.
2.Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Arī žāvēt.
PiemēriAr gludekli susinu savas kabatas, mitras no kūstoša sniega.
3.Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
PiemēriSusināt pārpurvoto pļavu.
Avoti: 7-2. sējums