sūroties
sūroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
PiemēriValdupes muižas mūros savesti ķieģeļi un kokmateriāli, trīs būvbrigādes vīri tur sirdīgi klaudzina cirvjus un sūrojas, ka gausi sokas.
- Valdupes muižas mūros savesti ķieģeļi un kokmateriāli, trīs būvbrigādes vīri tur sirdīgi klaudzina cirvjus un sūrojas, ka gausi sokas.
- «Nē, vai tas nu ir cilvēks,» Ilze klusi sūrojās. Viņa stenēja un pūta bez mitas līdz pat mājām.
- ..no satura viedokļa mūsu jaunākā glezniecība ir pietiekami daudzpusīga, tāpat nevaram sūroties par rokrakstu, satura vizuālo izpausmju nepietiekamību.
Avoti: 7-2. sējums