refleksija
refleksija -as, s.
1.Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
PiemēriTurpmākajā darbā nevajadzētu arī ignorēt vēlēšanos, lai katrs [rakstnieka] psiholoģiskā izgaismojuma.. pagrieziens būtu ciešāk, pamatīgāk iedibināts dzīves materiālā, raksturu loģikā un nepārvērstos par tīri iekšēju, no objektīvās esamības atrautu refleksiju.
- Turpmākajā darbā nevajadzētu arī ignorēt vēlēšanos, lai katrs [rakstnieka] psiholoģiskā izgaismojuma.. pagrieziens būtu ciešāk, pamatīgāk iedibināts dzīves materiālā, raksturu loģikā un nepārvērstos par tīri iekšēju, no objektīvās esamības atrautu refleksiju.
- No jauno komponistu darbiem pirmā vieta ierādāma.. simfonijai, kas pauž jaunu pavērsienu simfoniskajā domāšanā, pārvarot daudzu līdzīgu darbu šķietamo «traģisko» smagnējību, intelektuālo refleksiju.
- Tieksmei uz refleksiju (cenšanās ne tikai atspoguļot zināšanas par īstenību, bet arī noskaidrot to rašanās un izmaiņu iemeslus metodoloģiskā aspektā) pārejas laikmeta domātāju darbībā bija būtiska loma.
2.fiz. Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas.
PiemēriSkaņas refleksija.
- Skaņas refleksija.
- Refleksijas leņķis.
- Refleksijas koeficients.
- Mākslīgā apgaismojumā liela nozīme ir gaismas atstarošanai jeb refleksijai, gaismas uzsūkšanai jeb absorbcijai un gaismas caurplūdei jeb transmisijai.
- ..[šofera] smagā ķepa sparīgi kustējās šaurajā telpā starp refleksijas spoguli un manu degunu..
Avoti: 6-2. sējums