virspriesteris
virspriesteris -ra, v.
virspriesteriene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
PiemēriĒģiptiešiem dzīves pilnības ideāls eksistē tikai «rakstos», dzīvē tas nav sasniedzams, un virspriesteris Potifers to uzskata par negrozāmu dzīves kārtību.
Avoti: 8. sējums