romantisms
romantisms -a, v.; parasti vsk.
1.Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
PiemēriBerliozs kļuva spilgtākais un kvēlākais romantisma paudējs franču mūzikā, tāpat kā V. Igo literatūrā un E. Delakruā glezniecībā.
Stabili vārdu savienojumiKonservatīvais (arī pasīvais) romantisms.
2.Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
PiemēriGleznainā pilsēta, skola, mūzika, jaunības sapņi, pirmā īstā draudzība - tas viss iekvēlināja romantisma un nemiera dzirksti, kas tik nepieciešama jaunam mūziķim.
Avoti: 6-2. sējums