niecīgs
niecīgs -ais; s. -a, -ā
niecīgi apst.
1.Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa). Ļoti mazs.
PiemēriNiecīgs attālums.
1.1.Tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību). Tikko manāmi uztverams.
Piemēri..Salums pamanīja sava darba biedra sejā pēkšņu izmaiņu, ārēji gan gluži niecīgu, bet pietiekamu, lai mostos aizdomas.
2.Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības. Nenozīmīgs, mazsvarīgs.
PiemēriNiecīgs atgadījums.
2.1.Tāds, kas neizraisa grūtības, sarežģījumus.
PiemēriNiecīgs lūgums.
3.Tāds, kas neizraisa cieņu, nepievērš uzmanību (par cilvēku). Neievērojams, arī mazvērtīgs.
Piemēri«Tad tik niecīgs es viņiem esmu, ka tie netur par vajadzīgu ne vārdiņu ar mani parunāt!» viņš nodomāja..
3.1.Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
PiemēriTev ir nabadzīgs gars un niecīga, sekla dvēsele, kas nespēj bangot lielās jūtās..
Avoti: 5. sējums