Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zalktene
zalktene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Zalkteņu dzimtas indīgs krūms ar violeti sārtiem ziediem un sarkaniem augļiem.
Piemēri..aprīļa beigās un maija sākumā mitros lapu koku mežos pamanīsim apmēram metru augstus krūmus vēl bez lapām, bet ar violeti sārtiem ziediem, kas ir ļoti līdzīgi ceriņiem. Tā ir parastā zalktene, kuru dažkārt mēdz dēvēt arī par meža ceriņiem, jo sārtajiem ziediem ir brīnišķīgs aromāts.
  • ..aprīļa beigās un maija sākumā mitros lapu koku mežos pamanīsim apmēram metru augstus krūmus vēl bez lapām, bet ar violeti sārtiem ziediem, kas ir ļoti līdzīgi ceriņiem. Tā ir parastā zalktene, kuru dažkārt mēdz dēvēt arī par meža ceriņiem, jo sārtajiem ziediem ir brīnišķīgs aromāts.
  • Jurģis staigā mežā, zalktenes meklēdams. Katrs sārti violetais žuburiņš ir brīnums un izejas punkts jaunam atradumam.
  • Parastā zalktene ir vienīgais augs Latvijā, kuram ziedi un vēlāk arī augļi attīstās tieši uz zariem.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
Avoti: 8. sējums