grodi
grodi -u, vsk. grods, -a, v.
1.Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
PiemēriIzliet akas grodus.
- Izliet akas grodus.
- Aka stāv Vecpēpu pagalmā zemā vietā, Resnu baļķu grodi, zaļām sūnām un piepēm apauguši..
- Pagalma vidū stāv aka ar koka grodiem un senlaicīgu vindu.
- Veronika ir pie akas. Viņa piesmēlusi pilnu spaini un uzcēlusi to uz grodiem..
1.1.Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
PiemēriIelikt ēkas pirmos grodus.
- Ielikt ēkas pirmos grodus.
- ..auga maz pamazām dzeltenas ēku sienas, grods pakaļ grodam.
- pārn. ..Vaids caur zemes grodiem trauc: «Melnais [vācu] Nāves vilciens brauc!»
- pārn. Zilgie zvaigžņu zvirgzdi, baltie sapņu oļi, Vizuļaini gulstiet mana mūža grodos, Lai vēl ilgi nesatumstu soļi..
1.2.Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda.
Piemēri..tiltiņa grodi necilājās, pār upi braucot..
- ..tiltiņa grodi necilājās, pār upi braucot..
- Novāca izbrauktos tilta dēļus, noņēma krusta baļķus un sāka rakt ārā satrunējušos grodus.
- pārn. ..Mēness pār upi Būvēt grib tiltiņu!.. Dimanta dēļi, Zelta grodi..
Avoti: 3. sējums