grods
grods -ais; s. -a, -ā
grodi apst.
1.Stingri savīts, savērpts.
PiemēriGrods pavediens.
- Grods pavediens.
- Paņemt grodākos grožus.
- Baltajos [sedziņas] kvadrātos aplīši šūti ar baltiem, grodiem diegiem dubultajā svītru dūrienā..
- Viņa allaž teica: lakatam nekad nevajag savērpt par grodu..
- Slīpajās lietus strūklās, kas līdzinājās grodi savītām trosēm, Himku stacija.. izskatījās sevišķi dižena.
- pārn. ..pakāpeniski abi [lugas] varoņi savija savus mūžus arvien grodākā pavedienā.
1.1.pārn. Stingrs, noturīgs. Mērķtiecīgi, skaidri veidots.
PiemēriŠķiet, šai [vitrāžas] mākslinieku sadarbībai ir grodi pamati, jo viens autors papildina otru.
- Šķiet, šai [vitrāžas] mākslinieku sadarbībai ir grodi pamati, jo viens autors papildina otru.
- ..varētu vēlēties.. lugas sižetu un kompozīciju grodāku..
- Darbs rit taisns un grods kā stingras rokas savērpts pavediens.
Avoti: 3. sējums