grods
grods -ais; s. -a, -ā
grodi apst.
1.Stingri savīts, savērpts.
PiemēriGrods pavediens.
1.1.pārn. Stingrs, noturīgs. Mērķtiecīgi, skaidri veidots.
PiemēriŠķiet, šai [vitrāžas] mākslinieku sadarbībai ir grodi pamati, jo viens autors papildina otru.
Avoti: 3. sējums